Kāpēc cilvēki uzskata, ka viņiem ir tiesības izjaukt svešas dzīves?
Aizejot, apvainojot, nezvanot, mētājoties ar vārdiem…
Kas jūs esat – Dievi? – lai izlemtu, kam ir jāmokās, un kurš drīkst dzīvot laimīgi?
Ja reiz pateici “Mīlu”, tad esi tik labiņš un mīli līdz pēdējam elpas vilcienam.
Ja reiz pateici “Apsolu”, tad kaut izstiepies, bet solījumu turi.
Ja reiz teici “Vaļā nelaidīšu”, tad dari visu, lai paliktu. Pretējā gadījumā, kāda jēga dzīvot, ja katrs jūsu vārds ir līdzvērtīgs nullei un neko nenozīmē?